svētdiena, 2008. gada 13. jūlijs

tas tā pasen rakstīts...


No rīta agri kad pamostos,
Ikreiz par tevi es atceros
Man nav ne jausmas kas ir tas,
Kas tevī mani piesaista
Es nezinu kas tu esi,
Bet es nespēju aizmirst tevi
Un man vienalga ir viss
Kaut arī tu būtu izgaisis
Man gribētos pieiet klāt un pasacīt
Savas izjūtas tikai tev izstāstīt
Nav drosmes un trūkst man vārdu
Un ja būtu tad ko gan es teiktu?
Vai to ka es nespēju izturēt dienu... nevienu
Kad neredzu tavas acis un tavu smaidu
Bet kāda ir jēga no tā visa
Ja es tev esmu tukša vieta...

Nav komentāru: