rakstīju sen, kāds bija garastāvoklis? spriediet paši...

Ieklausies, vai dzirdi kā mana dvēsele kliedz
paraugies vai redzi asaras saltas kā sniegs
bet protams tu neklausies, tu neskaties
es šeit nēsmu vai tu tikai izliecies?
Melns un balts labs un slikts
it viss šajā pasaulē ir iedalīts
Salauzta sirds pieder pie lietas
Jo tavā sirdī man nau vietas
Tā pat kā vietas nav man pasaulē
mani neredz, nedzird, ignorē!

Mani spārni ir aizlauzti piedzimstot, mans lidojums vienmēr ir kritiens(klondaika)

asaras acīs...

Asaras acīs un sirdij tik smagi
Liekas pat brīnums vairs neglābs mani
Es nokrītu bezspēkā zemē uz ceļiem
Un skatos uz tevi ar sakostiem zobiem
Es esmu tik niecība tavā priekšā
Tu varenā, labākā, apburošā
Vārdi man krājas gan prātā, gan sirdī
Es tevi ienīstu, vai tu to dzirdi?
Man riebjas pat tavs pieskāriens
To zini tu un zin ikviens
Es zinu ka rīt būs jauna diena
Un tu neiztiksi bez uzbrauciena
Bet tici man es to nepieļaušu
Un savu laimi tev neatdošu!

nezinu kā lai nosauc...

Dzejolītis bez nosaukuma

Man gribas tev pieiet klāt un pasacīt
Kā mani vilina tavas acis skumīgās
Man gribas tevi notvert un noskūpstīt
Un tad aizmukt no tevis kur pagadās
Vai vēl labāk mēs aizmuktu abi
Kaut uz otru pasaules malu
Un mums kopā būtu tik labi
No rītiem uz vientuļas salas
Mēs liedagā dejotu tango
Bet vakarā uz augstas klints malas
Mēs divatā spēlētu loto
Tu būtu ar mani tik laimīgs
Tevī būtu tik patiesas jūtas
Tā nebūs, bet kas pie tā vainīgs
TU! vai man tikai liekas?

Tev liekas...

Tev liekas, man viss ir tik viegli
Un saapināt tevi man prieks
Mani vārdi tev ir lieki
Mana bauda ir likt tev ciest.

Man nevajag lai tu saprastu
Jo nesapratīs mani nekad
Man vajag lai tu piedotu
Kaut mazliet, kaut vismaz.

Tu biji pelnījis ko labāku
Kas prastu to novērtēt
Jo tas ko tu sniegtu un dāvātu
Var jaukākai piederēt.

Tu drošvien, ienīsti mani
Par patiesi sacītiem vārdiem
Bet lieta tāda, es nemīlu tevi
Tāpēc lūdzu es vēlreiz, piedod!!!