Asaras acīs un sirdij tik smagi
Liekas pat brīnums vairs neglābs mani
Es nokrītu bezspēkā zemē uz ceļiem
Un skatos uz tevi ar sakostiem zobiem
Es esmu tik niecība tavā priekšā
Tu varenā, labākā, apburošā
Vārdi man krājas gan prātā, gan sirdī
Es tevi ienīstu, vai tu to dzirdi?
Man riebjas pat tavs pieskāriens
To zini tu un zin ikviens
Es zinu ka rīt būs jauna diena
Un tu neiztiksi bez uzbrauciena
Bet tici man es to nepieļaušu
Un savu laimi tev neatdošu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru