Tāds savāds reibums pārņem tevi,
Tu nespēj vairs valdīt pats pār sevi.
Tev pēkšņi tik ļoti gribas ar mani,
Būt kopā, būt līdzās kaut uz mirkli.
Jums liksies, ka tā ir mīlestība,
Nē, tik vien kā dzēruma ilūzija.
Es gaidu, nu saki un nepievil mani,
Pietiek ar to, ka es sāpinu tevi.
Bet sāp man pašai daudz vairāk,
Tur iekšā, tur manī, dziļāk.
Tur manā sirdī,
Vai tu to dzirdi?
Un tas viss dēļ nieka vārdiem trīs,
Jo es teicu : Tu neesi pelījis!
Bet nekad neteikšu tā vairs es,
Jo esi pelnījis visvairāk uz pasaules!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru